Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, savukārt darba samaksas starpība starp vīriešiem un sievietēm vienā amatu kategorijā ir robežās no 14% līdz 22%, kas pakļauj sievietes lielākam nabadzības riskam.
Darba devēji ir nozīmīgi spēlētāji iekļaujošas un taisnīgas darba vides, kas ir brīva no stereotipiem, aizspriedumiem un diskriminācijas, izveidē. Pie šādiem secinājumiem eksperti nonāca Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā diskusijā, kurā piedalījās darba devēji un to pārstāvji no dažādām nozarēm, lai kopā diskutētu par dzimuma diskrimināciju, stereotipizāciju, vīriešu un sieviešu identitāti un segregāciju darba tirgū.
Latvijā starpība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu vienā amatu kategorijā ir no 14% līdz 22%. Pēc 2020.gada “Eurostat” datiem tie bija 22,6%, savukārt pēc 2021.gada Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tie bija 14,6%. “Sievietes nonāk ekonomiski nevienlīdzīgā situācijā un ir pakļautas lielākam nabadzības riskam. No tā zaudē ne tikai sieviete, bet gan ģimene un visa sabiedrība kopumā,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā 3,2% nodarbināto sieviešu un 7,3% pensionāres bija pakļautas nabadzības riskam, turpretī vīrieši nabadzības riskam pakļauti pēc attiecīgajiem rādītājiem 2,7% un 6,8% gadījumu.
Vidzemes Slimnīcas personāla vadības daļas vadītāja Sanita Kandele uzskata, ka atbildība pamatā gulstas uz darba devēja pleciem: “Mēs pašreiz esam tādā konfliktu risināšanas brīdī, kad viena liela sabiedrības daļa ir ar postpadomju stereotipiem, bet ir arī jaunā paaudze, kas ir gatava ienest citas vēsmas, un mēs, darba devēji, mēģinām integrēt šīs sabiedrības grupas, esot tam visam pa vidu.” Savukārt sociālā uzņēmuma “Sonido” dibinātāja Inga Muižniece uzsver, ka svarīgi ir saprast, ko darba devēji var darīt, lai samazinātu darbinieku maiņas risku uzņēmuma pusē, bet tajā pašā laikā sievietēm paaugstinātu iespējas iegūt vienlīdzīgas pozīcijas ar vīriešiem: “Sievietes var būt vadošos amatos, taču no viņām prasa papildu enerģiju tas, lai pierādītu, ka viņas to var!” No sievietes tiek prasīta dubulta apņemšanās un uzcītība, lai pierādītu savu kompetenci un vadītāja spējas, savukārt pret vīrieti vadītāju šādas papildus prasības izvirzītas netiek un viņa kompetence un līderība tiek apšaubīta retāk.
“Te ir arī jautājums, cik augstu latiņu uzliek uzņēmums. Vai tā ir tirgošanās par zemāko cenu, vai arī darba devējs jau starta pozīcijā dod vienādas iespējas un tiesības abiem dzimumiem, tādēļ attiecīgi – pēc tam arī vienādus pienākumus. Taču svarīgi ir analizēt segregācijas cēloņus un viens no tiem ir tas, kā bērnus audzinām bērnudārzā un skolā, un attiecīgi tāds tas potenciālais students vai jauniesācējs darba tirgū arī ir,” saka personālvadības eksperte Ingrīda Rone.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gadā profesionālās izglītības iestādēs 92,8% sievietes absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas – 76,2%. Savukārt 95,3% vīriešu profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē – 85,9%. Šāds sadalījums turpinās arī darba tirgū – izplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Savukārt “CV-Online Latvija” vadītājs Aivis Brodiņš norāda: “Pašreiz tirgū ienāk jauna paaudze un situācija mainās, jo sapratne par segregāciju un to, ka tā rada tiešu efektu uz uzņēmuma izaugsmi, ir lielāka.”
“Mūsu sabiedrība dažādos slāņos ir samērā konservatīva un tas spēlē noteiktu lomu. Ņemot vērā kompleksi visus ārējos un iekšējos apstākļus, kā arī pieņemot lēmumus racionāli, gala rezultātā būs veiksmes stāsts, kas balstīsies katra uzņēmuma atbildībā,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Diskusijas laikā eksperti vienojās, ka lielākā atbildība par dzimuma segregācijas mazināšanu darba tirgū ir darba devējiem. Darba devēji ir tie, kuri izvērtē kompetences, integrē darbiniekus kolektīvā un ir atbildīgi par to, lai uzņēmumi spētu pelnīt, tāpēc svarīgi veidot iekļaujošu vidi, veicinot to, lai nepastāvētu dzimuma segregācija, jo tieši dažādība veicina biznesa attīstību un palīdz sasniegt labākus rezultātus. Mums katram arī sevī ir jāpārdomā stereotipi, gan attiecībā uz attieksmi pret citiem, gan arī attiecībā uz sevi un savu dzimtes lomu.
Pilnais pasākuma ieraksts skatāms: https://fb.watch/g64mF8B8UR/